Ķirši ziedos un sulas no sirds manas līst
Un es brīnos, vēl pirkstgaliem pumpuri plīst
Un es redzu kā prāts mani vairs nepazīst nemaz
Aiziet ledus pa vējam uz sauli tas iet
Un es mūku no ēnām, ja vārdi ir strazds
Bet es redzu ka tevi ir ķēris tas pats pavasars
Soļiem zaglīgiem sermuļi lien
Pāri mugurai tirpas nepāriet
Un es dzirdu kā sirds tava kūst
Pat aisbergiem ledus nepietiek
Brīvi, visi dzīvi
Manī dzimst kaķa spīts
Brīvi elpo dzīvi
Dziļāk vēl saujā tver
Vēl viens pieskāriens saulei un tu
Kūsti vizbuļos zili dzeltenos
Zeme smaržo kā medus un piens
Bet vēl nepiеtiek gribas vēl mazliet
