Ikreiz, kad dzīve mani testē
Ar tevi kopā jūtos
Kā drošā glābšanas vestē
Endorfīns, vai kāds var man to uzpildīt man
Man vajadzīgs
Nu, lūdzu, saņemies, ja
Ja šis ir īsts dialogs starp KATŌ un starp karmu
Sasodīto karmu
Es cenšos, es pieceļos un daru
Bet es cenšos jau kādu trīsdesmito gadu
Es cenšos, es zinu, ka es varu
Es zinu, es zinu, es zinu, ka es varu
Ikreiz, kad dzīve mani testē
Ar tevi kopā jūtos
Kā drošā glābšanas vestē
Es brīžiem pieduros
Es brīžiem iztēlojos
Ka manas smadzenes ir mikroshēmu savienojums
Es reizēm uzkaros, pa nakti uzlādējos
Pa dienu sinhronizējos un atkal restartējos
Es cenšos, es pieceļos un daru
Bet es cenšos jau kādu trīsdesmito gadu
Es cenšos, es zinu, ka es varu
Es zinu, es zinu, es zinu, ka es varu
Pie vainas pilnmēness un vecais matracs
Pie vainas krustdēls, kas vakar atvests
Pie vainas kaimiņsuns, kas drīz tiks aprakts
Es rokos dziļāk, lai vēl ko atrastu
Un tikai tad, kad paskatos no malas
Es beidzot redzu sevi, dzirdu balsi
Tās ne tuvas, ne tur problēmas tālas
Tie ir sīkumi, kam pienācis gals
Kad dzīve mani testē
Ar tevi kopā jūtos
Kā drošā glābšanas vestē
Ikreiz, kad dzīve mani testē
Ar tevi kopā jūtos
Kā drošā glābšanas vestē
Glābšanas veste
Esi mana glābšanas veste
Ar tevi kopā jūtos
Kā drošā glābšanas vestē
